No 1.septembra Bērnu slimnīca kā personu apliecinošu dokumentu nepieņems autovadītāja apliecību

Publicēts: 25.08.2014


 



Bērnu klīniskās universitātes slimnīca atkārtoti atgādina, ka no 2014. gada 1. septembra kā personu apliecinošs dokuments slimnīcā netiks pieņemta transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Tāpat atgādinām, kādi dokumenti nepieciešami, lai pierādītu personas identitāti un vecāku tiesisko statusu attiecībā pret nepilngadīgu bērnu, saņemot plānveida ārstniecības pakalpojumus.

Lai pierādītu personas identitāti bērnam līdz 15 gadiem nepieciešama dzimšanas apliecība, der arī pase vai ID jeb identifikācijas karte, bet tad, bērna likumiskā pārstāvja pasē jābūt ierakstam par bērnu. Savukārt likumiskajam pārstāvim un bērniem no 15 gadu vecuma der tikai pase vai ID karte un transportlīdzekļa vadītāja apliecība netiks pieņemta kā personu apliecinošs dokuments. 

Jaunietis no 15 gadu vecuma pie ārsta uz konsultāciju var doties viens, tomēr vēršam Jūsu uzmanību, ka situācijās, kad stājoties slimnīcā, ir plānota operācija vai cita manipulācija, likumiskā pārstāvja klātbūtne ir obligāta.

Bērnu slimnīcas juriskonsults Natālija Jevtušoka: Uz jautājumu „Kāpēc bērnu uz slimnīcu pavadošajai personai jāņem līdzi tik daudz dokumentu?” atbilde ir vienkārša, lai pierādītu, ka pavadošā persona ir bērna likumiskais pārstāvis. Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu tikai likumiskajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par bērna veselību un pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai vai par atteikšanos no tās.

Bērnu līdz 15 gadu vecumam pie ārsta vienmēr pavada bērna likumiskais pārstāvis, kam nepieciešams pierādīt likumisko statusu pret bērnu, tam der ieraksts bērna pasē par vecākiem un attiecīgi vecāku personu apliecinošs dokuments, vai ieraksts vecāku pasē par bērnu un bērnam attiecīgi personu apliecinošs dokuments.

Ja bērnu pie ārsta pavada vecmāmiņa, brālis, māsa vai citi radinieki - nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara pārstāvēt bērna intereses vai bērna vecāka personīgi iesniegta brīvā formā rakstīta pilnvara, kuras iesniegšanas brīdī nepieciešama bērna, likumiskā pārstāvja un trešās personas klātesamība.

Atgādinām, ka šie nosacījumi attieksies tikai uz plānveida ārstniecības un aprūpes pakalpojumu sniegšanu, neatliekamās situācijās palīdzība tiks sniegta vienmēr un neatkarīgi no bērna un pavadošās personas personu apliecinošu dokumentu klātesamības.

 

Lasīt vairāk

Pakalpojums

Publicēts: 12.08.2014
Pakalpojums "Atelpas brīdis" - atbalsts ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, vai funkcionāliem traucējumiem vecumā no 4 līdz 18 gadiem. Bērnu slimnīca 2013. gada sākumā uzsāka piedāvāt šo pakalpojumu un līdz šim brīdim to izmantojuši 150 bērni, slimnīcā pavadot vidēji 10 dienas.


Šobrīd īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu „atelpas brīdis” pārsvarā izmanto Rīgas iedzīvotāji un pašvaldības, kas atrodas Rīgas tuvumā. Bērna vecāki kopā ar personālu plāno pakalpojuma saņemšanas grafiku, proti, diennakts vai dienu skaitu, pakalpojuma saņemšanas biežumu u.c., kā arī pakalpojums pārsvarā ir pieprasīts darba dienās.

 Lasīt vairāk

KĀ PASARGĀT BĒRNU KARSTĀ LAIKĀ?

Publicēts: 30.07.2014
Šādu karstuma vilni Latvijā sen neesam piedzīvojuši, ir pārspēti vairāki karstuma rekordi, tāpēc ir īpaši svarīgi atcerēties un neaizmirst par nosacījumiem, kas jāievēro, lai bērnu veselība būtu drošībā.

Katru dienu sniedzam palīdzību vismaz vienam bērnam, kurš cietis no pārkaršanas un karstuma dūriena. Pērn vasaras periodā 20 bērniem pēc karstuma dūriena bija nepieciešama ilgstošāka palīdzība stacionārā.

Arī pēdējo dienu laikā Neatliekamās palīdzības dienests ziņo, ka sniedzis palīdzību 9 mēnešus vecam bērniņam, kas atstāts sakarsētā automašīnā, tāpat arī viengadīgam bērnam, kurš sakarsis ilgstoši atrodoties tiešos saules staros.




Kāpēc tas ir tik bīstami bērniem līdz 1 gada vecumam?

Katram cilvēkam organismā darbojas termoregulācijas funkcija, kas uztur nemainīgu iekšējo ķermeņa temperatūru, neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.

Taču zīdaiņiem un bērniem līdz 1 gada vecumam vāji darbojas termoregulācijas centrs. Bērnam šis centrs tikai attīstās, tāpēc mazuļa organisms pats līdz noteiktam vecumam nespēj regulēt savu iekšējo temperatūru.

Pārkaršanas un saules apdegumu risks

Ir būtiski saprast, ka paaugstinātas apkārtējās vides temperatūras ietekmē bērnam var rasties nopietni veselības traucējumi vai pat bojā eja.




Automašīna, bērnu ratiņi un nevēdinātas telpas

Tipiska situācijas rodas tad, kad bērns automašīnā guļ, bet vecākiem nepieciešams doties uz lielveikalu. Vecāki bērnu nevēlas modināt, labākajā gadījumā atver logu un vairākas minūtes atstāj bērnu vienu.

Nav jāpaiet ilgam laikam, lai bērnam rastos veselības traucējumi. Pat 5 un 10 minūšu laikā bērnam var rasties neatgriezeniski organisma sistēmu bojājumi, ja temperatūra automašīnā ir sasniegusi jau 50-60 °C atzīmi, bērnam var sākties smadzeņu tūska un krampji.

Tāpat vecāki bērnu ievieto ratiņos, kas lielākoties ir no sintētiska materiāla un dodas pastaigā vai novieto kur citur, turklāt, lai pasargātu no saules stariem, ratus pārklāt ar lakatu vai dvieli. Šādā veidā ratos rodas siltumnīcas efekts, bērns pārkarst un smok, līdzīgi kā automašīnā. Tikpat bīstama var izrādīties bērna atstāšana nevēdinātās telpās.

Tieši saules stari

Bieži novērojama situācija, kad vecāks sauļojoties guvis apdegumus, virspusēji saules apdegumi pieaugušam cilvēkam nerada ievērojamus veselības traucējumus, taču šādi paši apdegumi bērnam ir jau pirmās pakāpes apdegums.

Mazi bērni ir daudz jūtīgāki pret saules starojumu. Tāpēc mediķi uzsver, ka bērnus līdz 1 gada vecumam nekādā gadījumā nevajadzētu sauļot tiešos saules staros vai koku paēnā.




Mediķu ieteikumi:

  • Bērnus līdz 12 mēnešu vecumam nedrīkst pakļaut tiešu saules staru ietekmei;
  • Nodrošiniet bērna rotaļas tikai ēnā;
  • Bērnam nepieciešams piemērots apģērbs un galvassega, kas pasargā no saules stariem;
  • Nekad nelieciet mazus bērnu gulēt saulē;
  • Nekad neatstājiet bērnu sakarsētā automašīnā, bērnu ratos vai nevēdinātās telpās;
  • Pirmo reizi atklātā saulē neapģērbtam bērnam vēlams atrasties ne vairāk par 5-7 minūtēm, pakāpeniski laiku var palielināt;
  • Lielākiem bērniem atrodoties tiešu saules staro ietekmē vienmēr jālieto aizargkrēmi. Bērniem jāizmanto pretsaules aizsarglīdzeklis ar SPF koeficientu vismaz 25-35. Turklāt pēc peldēšanās aizsardzību vēlams atjaunot;
  • Dodiet bērniem dzert papildus ūdeni.
Tomēr atceraties, ka neviens sauļošanās aizsarglīdzeklis nenodrošina pilnīgu Ultravioletā starojuma filtru. Neskatoties uz sauļošanās līdzekļa lietošanu zīdaiņi un mazi bērni nedrīkst ilgstoši atrasties tiešā saules staru ietekmē.

Kā rīkoties, ja bērns pārkarsis:

Karstuma dūriena vai pārkaršanas gadījumā speciālisti iesaka cietušo novietot guļus ar paceltu galvgali vēsā un labi vēdinātā telpā, atbrīvot viņu no apģērba, īpaši, ja tas ir cieši pieguļošs. Cietušajam ir jādod dzert vēss ūdens - vienam litram ūdens vēlams pievienot pustējkaroti sāls, dzert to lēni, nelieliem malkiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, tādēļ vēlams cietušā galvu, kaklu un paduses dzesēt ar mitrām kompresēm, kā arī pakāpeniski apšļakstīt cietušo ar vēsu ūdeni.

Atcerieties! Cietušo nedrīkst mērkt aukstā ūdenī, jo tas var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus vai pat cilvēka nāvi! Ja cietušā stāvoklis neuzlabojas, vērsties pēc mediķu palīdzības!

Īpaši karstā laikā cilvēka organisms var pārkarst un zaudēt šķidrumu, kas var radīt nespēku un izraisīt karstuma dūrienu. Abus šos stāvokļus nepieciešamas novērst nekavējoties.

Atcerieties! Karstuma dūriens var būt nāvējošs. Tas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma. Ja Jums ir aizdomas, ka kādam ir karstuma dūriens, nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības dienestam!

Traumu vai pēkšņas saslimšanas gadījumā medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Gadījumos, kad trauma vai pēkšņa veselības problēma apdraud dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa ārkārtas tālruni 113.


Lasīt vairāk

No 1.septembra Bērnu slimnīca kā personu apliecinošu dokumentu nepieņems autovadītāja apliecību

Publicēts: 02.07.2014
Pamatojoties uz Personu apliecinošu dokumentu likuma 4.panta pirmo daļu, kur minēts, ka Latvijā personu apliecinoši dokumenti ir tikai personas apliecība jeb tā dēvētā ID karte un pase, un Pacientu tiesību likuma 15.panta ceturto daļu, kur minēts, ka persona, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu, sākot no 2014. gada 1.septembra Bērnu slimnīca kā personu apliecinošus dokumentus pieņems tikai pasi vai ID karti.

Informējam, ka šie nosacījumi attiecās uz bērna likumiskajiem pārstāvjiem, kā arī bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu!

Bērniem līdz 15 gadu vecumam nepieciešama tikai dzimšanas apliecība (der arī ID karte vai pase, ja tāda ir) , pēc 15 gadu vecuma nepieciešams uzrādīt pasi vai ID karti!

Šādi nosacījumi attieksies tikai uz plānveida ārstniecības un aprūpes pakalpojumu sniegšanu, piemēram, operācijām, izmeklējumiem, ārsta konsultācijām. Ja pacientam tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, personu apliecinošu dokumentu uzrādīšana tiek atlikta, līdz brīdim, kad tas ir iespējams.

Tāpat, bērna likumiskajam pārstāvim jāpierāda tā juridiskais statuss attiecībā pret nepilngadīgu bērnu. Vecākiem šim mērķim der atbilstošs ieraksts tēva vai mātes pasē vai bērna dzimšanas apliecība ar norādītiem vecāku vārdiem. Citām personām, tai skaitā vecvecākiem, brāļiem, māsām, citiem tuviniekiem u.c. ir nepieciešams sagatavot notariāli apstiprinātu pilnvaru pārstāvēt bērna likumiskās tiesības un intereses.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas juriskonsults Natālija Jevtušoka: Bērna likumiskajiem pārstāvjiem ir svarīgi zināt, ka informācija par bērna veselību ir ierobežotas pieejamības informācija. Slimnīcas personālam, pirms šādas informācijas izpaušanas, ir jāpārliecinās par informācijas pieprasītāja tiesībām to saņemt. Viens no pārbaudes kritērijiem ir informācijas pieprasītāja identitātes pārbaude. 




Atgādinām, ka personas apliecinošs dokuments (personas apliecība jeb ID karte vai pase) ir obligāts personai no 15 gadu vecuma. Tātad, bērnam līdz 15 gadu vecumam, saņemot pakalpojumus Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, nepieciešama tikai dzimšanas apliecība.


Lasīt vairāk

Bērnu slimnīcas mediķi Līgo svētkos aicina būt uzmanīgiem

Publicēts: 20.06.2014
Tuvojoties Līgo svētkiem, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi vecākus aicina jau laikus pārdomāt ar bērnu drošību saistītos jautājumus. Pērn slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi svētku laikā palīdzību sniedza 465 bērniem, no kuriem, izvērtējot veselības stāvokli, stacionēti tika 123 pacienti.




„Ja ik gadu liela daļa Latvijas iedzīvotāju Līgo svētkus un Jāņus sagaida ar prieku un līksmi, bet mediķi, īpaši tie, kuriem iekritušas dežūras slimnīcā - ar bažām. Jau zināms, ka svētku laikā pie mums pēc palīdzības vērsīsies bērni ar dažādiem veselības traucējumiem, lielākoties ar paaugstinātu temperatūru un vēdera sāpēm, kas bieži vien saistītas ar pārēšanos. Tāpat bērni svētku laikā gūst dažādas vasaras aktīvajam dzīvesveidam raksturīgas traumas- punus, zilumus, sasitumus, nobrāzumus, arī nopietnas traumas, kuras prasa ārstēšanos slimnīcā- dažādus lūzumus, locītavu mežģījumus, dziļas brūces un galvas traumas. Taču palīdzību sniedzam arī bērniem ar Jāņu un Līgo svētkiem raksturīgām traumām- dažādiem apdegumiem, traumām, kas gūtas peldoties, nereti tā ir arī degšķidrumu iedzeršana.Visbiežāk Līgo svētki tiek svinēti ārpus bērnu ierastās komforta zonas jeb mājām. Tāpēc aicinu jau laikus izvērtēt potenciālo svētku svinēšanas vietu un paredzētās aktivitātes, īpaši, ja ģimenē aug mazi bērni!”, uzsvēra Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.

Nereti Līgo svētku maltīte tiek gatavota uz atklātas uguns vai uz grila, mediķi aicina vecākus pastiprinātu uzmanību pievērst grila aizdedzināšanas šķidrumu drošai uzglabāšanai un lietošanai, brīdinot- nekādā gadījumā neatstājiet degmaisījuma pudeles bērnam viegli pieejamās vietās, tāpat neatstājiet bērnus bez uzraudzības pie karstiem griliem, ugunskuriem un citām karstām ierīcēm.

Ja svētkus paredzēts svinēt ūdens tilpņu tuvumā, aicinām vecākus padomāt par bērnu drošību to tuvumā. Nekādā gadījumā neļaujiet bērnam peldēties nezināmās un nepārbaudītās vietās. Pieredze rāda, ka īpaši bīstamas ir tieši piemājas nelielās ūdenskrātuves- dīķi, jo tie bērniem rada daudzus vilinājumus, turklāt šogad dīķos Latvijā noslīkuši jau vairāki bērni. Mediķi uzsver, ka ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai, lai tā bērnam radītu slīkšanas draudus.

Dodoties atpūtā pie dabas, vecāki aicināti padomāt arī par bērnu (īpaši zīdaiņu) pasargāšanu no dažādu knišļu un kukaiņu kodumiem, īpaši no bitēm, lapsenēm vai iršiem, kuru inde alerģiskiem bērniem var radīt nopietnas sekas un pat dzīvības apdraudējumu. Ieteicams lietot kukaiņus atbaidošus aerosolus vai eļļas, kā arī izvēlēties vieglu apģērbu, kas nosedz rokas un kājas. Tāpat pēc atpūtas brīvā dabā rūpīgi jāpārbauda, vai bērnam nav piesūkusies ērce.

Mediķi iesaka arī nodrošināties ar pirmās nepieciešamības medikamentiem un pārsienamo materiālu, ja dodaties atpūsties pie dabas, iesakām līdzi ņemt antihistamīna (pretalerģijas) līdzekļus, pretsāpju un temperatūru mazinošus medikamentus.

Atgādinām, ka svētku dienās un brīvdienās visu diennakti medicīniskus padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Ja nepieciešams saņemt medicīnisku konsultāciju ģimenes ārsta kompetences ietvaros, Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās var vērsties pie dežūrārstiem.

Dežūrārstu darba grafiks svētku brīvdienās un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Savukārt traumu vai pēkšņas saslimšanas gadījumā medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Gadījumos, kad trauma vai pēkšņa veselības problēma apdraud dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa ārkārtas tālruni 113.

Lasīt vairāk

© Bērnu klīniskā univeristātes slimnīca