Šogad jau vairāk kā 400 bērnu līdz 3 gadu vecumam mājās guvuši smagas traumas, applaucējoties vai gūstot apdegumus - informatīvā akcijā aicina pasargāt bērnus no šīm traumām

Publicēts: 19.12.2011
No šodienas, 19.decembra uzsākta plaša sabiedrības informēšanas akcija par bērnu applaucēšanās un apdegumu riskiem, ko rīko Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Informatīvajā akcijā iesaistījušies arī vecāku apvienība un TV3 raidījums "Māmiņu klubs" un lielveikalu tīkls „Maksima Latvija”.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) dati liecina, ka applaucējumi un apdegumi ir biežākās traumas, ko bērni gūst mājās savu tuvinieku klātbūtnē. Visbiežāk cieš bērni vecumā līdz 3 gadiem, kad mazuļa veselība un drošība ir pilnībā atkarīga no pieaugušo uzmanības un rūpēm par viņu. Taču tieši šīs traumas būtu visvieglāk novēršamas, ja pieaugušie pamanītu bīstamās situācijas vēl pirms nelaime notikusi.



Problēmas aktualitāti iezīmē NMP dienesta direktors Armands Ploriņš: „Šogad 11 mēnešos ātrās palīdzības brigādes steigušās izsaukumos pie vairāk kā 400 bērniem līdz triju gadu vecumam, kuri lielākoties guvuši apdegumus vai applaucējušies ar vecāku tikko pagatavoto kafiju, tēju un zupu. Diemžēl apdegumu traumas ir ne tikai ilgstoši un sarežģīti ārstējamas un atstāj rētas uz mūžu, bet daudzos gadījumos mediķiem arī ir jācīnās par bērna izdzīvošanu”.

BKUS ķirurgs Džeimss Rozītis piebilst: „Apdegumu slimnieku skaits, kuri ārstējas BKUS saglabājas augsts, vidēji tie ir ap 260 bērni gadā. 83% no visiem mūsu mazajiem pacientiem apdegumus ir guvuši applaucējoties ar karstu šķidrumu – ēdienu, dzērienu un ūdeni. Lielāko daļu apdegumu bērni gūst tieši mājās, tādēļ pieaugušie ir tie, kas bērnus var pasargāt no applaucēšanās un apdegumu gadījumiem.”

Akcija tiek uzsākta pirms Ziemassvētkiem, turpinot pagājušā gadā iesākto sabiedrības informēšanas kampaņu bērnu applaucēšanās un apdegumu gadījumu mazināšanai. „Pagājušo gadu pēc pirmās kopīgi rīkotās akcijas mēs ātrajā palīdzībā jutām rezultātu – gada sākumā bija krietni samazinājies izsaukumu skaits pie bērniem ar mājās gūtiem apdegumiem” norāda A.Ploriņš.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta – Riekstiņa atzīst: „Mani priecē tā pozitīvā tendence, ka ar katru gadu arvien vairāk cilvēku un institūciju saprot bērnu traumatisma smago ietekmi uz visu Latvijas sabiedrību. Un ne tikai saprot, bet arī iesaistās, lai kaut ko darītu lietas labā. Un otra labā tendence ir tā, ka mums visiem šajā akcijā iesaistītajiem katru gadu izdodas izdarīt kaut ko nedaudz vairāk. Tas vieš cerību, ka pamazām mēs visi kļūstam nedaudz zinošāki un mūsu bērni – pasargātāki”.

BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša uzsver: ”Bērni ir kā ūdenszāles nemitīgā kustībā, kuri nav jāierobežo, bet tiem jārada droša vide un jāparedz viens solis uz priekšu. Ar šīs kampaņas palīdzību vēlamies izcelt tipiskākās ikdienas kļūdas, vienlaikus akcentējot rīcību, kā tās novērst, tādejādi samazinot bērnu applaucēšanās un apdedzināšanās gadījumus, kas neapšaubāmi nes līdzi neaprakstāmas bērnu sāpes un pārdzīvojumus.”Šogad informatīvajā akcijā vairāk tiek uzsvērta arī pirmās palīdzības nozīme apdegumu ārstēšanā.

NMP dienesta brigādes ārsts, sertificēts pirmās palīdzības pasniedzējs Roberts Fūrmanis atgādina: „Ja bērns tomēr ir uzrāvis sev virsū karsto kafijas krūzi vai citādi guvis mājās apdegumu, pirmā un vienīgā lieta, kas vecākiem jāatceras – nekavējoties dzesējam apdeguma vietu zem vēsa, tekoša ūdens. Pats galvenais ir pārtraukt karstuma ietekmi uz bērna ādu un dziļākajiem audiem, lai mazinātu apdeguma smagās sekas. Pareizi un laikā sniegta pirmā palīdzība mazinās bērna ciešanas un vēlāk ļaus veiksmīgāk ārstēt apdegumu”.

Jau otro gadu informatīvajā akcijā iesaistās vecāku apvienība un TV3 raidījums „Māmiņu klubs”, šogad izveidojot piecus izglītojošus video materiālus par tipiskākajām situācijām, kādās bērni applaucējas un gūst apdegumus, kā arī pirmās palīdzības padomiem, ja tomēr nelaime ir notikusi. „Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka: „Aicinu ikvienu māmiņu, tēti un arī vecvecākus noskatīties šos video. Mēs ļoti ceram, ka tie palīdzēs pašiem savās mājās labāk ieraudzīt bērnam bīstamās situācijas un pasargāt savu ģimeni un mazuli no lielas nelaimes”. Izglītojošie video materiāli tiks demonstrēti „Māmiņu kluba” televīzijas raidījumos, kā arī tos ikviens varēs noskatīties akcijas organizatoru mājas lapās vai interneta vietnē Youtube:



1.        Uzmani bērnus no karstajiem dzērieniem (latviski ) (krieviski )

2.        Uzmani bērnu no applaucēšanās viesību laikā (latviski ) (krieviski )

3.        Uzmani bērnus no apdedzināšanās virtuvē (latviski ) (krieviski )

4.        Uzmani bērnus no elektroierīcēm (latviski ) (krieviski )

5.        Uzmani bērnus no elektroierīcēm (latviski ) (krieviski )

Informatīvajā akcijā šogad iesaistījies arī lielveikalu tīkls „Maksima Latvija”, savos veikalos izplatot informatīvus materiālus par bērnu applaucēšanās un apdegumu problēmu un pareizu rīcību, ja tomēr nelaime ir notikusi. Ļoti ceram, ka tā svarīgā, bērnu drošībai nozīmīgā informācija, ko mazie un lielie pircēji šīs akcijas laikā redzēs visos Maxima veikalos visā Latvijā, patiešām pievērsīs viņu uzmanību un pasargās no varbūtējām ķibelēm”, uzsver „Maxima Latvija” sabiedrisko attiecību pārstāvis Ivars Andiņš.

Biežākās situācijas, kādās bērni mājās applaucējas un gūst apdegumus

Mazi bērni apdeguma traumas applaucējoties nereti iegūst, sēžot klēpī pieaugušajam, kuri dzer karstu kafiju vai tēju - bērns trauka saturu uzrauj sev virsū. Bērns spēj aizsniegties tālāk, nekā pieaugušajiem var šķist. Pat nelielais krūzes tilpums bērna mazajam augumam ir kā spainis verdoša ūdens pieaugušajam. Bērns var piekļūt arī katliem uz plīts vai plaukta un noraut tos. Bērns mēdz pavilkt galdautu, uzraujot sev virsū kafijas kannu vai krūzi. Nereti bērni applaucējas vāroša vai karsta šķidruma traukā, kas novietots atdzesēties uz grīdas vai krēsla - bērns tajā mēdz iekrist vai iesēsties. Ziemā bērni nereti apdedzinās, pieskaroties karstām sildierīcēm vai krāsns durvīm. Cepeškrāsns durtiņas būtu jānostiprina tā, lai tās nevarētu atvērt un apdedzināties. Mediķi atgādina, ka apdegumi, kurus gūst bērni sadzīvē, pārsvarā ir novēršami, turklāt pieaugušajiem potenciāli bīstamas situācijas ir jāpamana, vēl pirms nelaime notikusi:

Neatstājiet uz galda, it īpaši uz galda malas karstus šķidrumus

Neklājiet uz galda galdautu, jo bērns var paraut aiz tā stūra, uzraujot sev virsū visu uz tā esošo saturu.

Neturiet bērnu klēpī, kad dzerat tēju vai kafiju.

Nenovietojiet traukus ar karstu saturu bērniem pieejamās un viegli aizsniedzamās vietās (uz galda, plauka vai plīts malas, uz zemes)

Novietojiet pannas un katlus uz plīts tālākajiem riņķiem;

Neatstājiet brīvi pieejamus tējkannu un gludekļu vadus, jo bērns tos var uzraut sev virsū;

Vannā vienmēr pirmo lejiet auksto ūdeni nevis karsto.

Pārbaudiet, cik karsts ir dzēriens/ēdiens, pirms to dot mazam bērnam.

Kā rīkoties, ja bērns ir applaucējies vai guvis apdegumu?

Ja bērns ir applaucējies vai guvis apdegumu, jārīkojas ātri!

Nekavējoties apdeguma vietu dzesē zem vēsa (bet ne ledaina), tekoša ūdens vismaz 10 minūtes.

Ja apdegums / applaucējums ir zem apģērba, nerauj to nost! Uz apģērba vai starp apģērbu un ādu jālej dzesējošs ūdens.

Dzesēšanas laikā uzmanīgi novelc apģērbu. Neplēs no ķermeņa nost pielipušus vai piedegušus apģērba gabalus.

Nepārplēs tulznas - ādas slānītis cietušo vietu sargā no infekcijas.

Ja apdegums ir lielāks par bērna plaukstu, izsauc ātro palīdzību, zvanot 113!

Gaidot mediķus neliec neko uz brūces un nepārsien to saviem spēkiem.

Ja apdegums ir mazāks, arī šādos gadījumos konsultējies ar sava bērna ārstu. Vakaros un brīvdienās mediķa padomu iespējams saņemt arī zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no 18.00-8.00, brīvdienās visu diennakti).

pēc apdeguma dzesēšanas bērns ir jāpasargā no atdzišanas, tāpēc sasedz bērnu.

NMP dienesta mediķi brīdina - sejas apdegumu gadījumā vienmēr jāizsauc ātrā palīdzība, jo ir iespējams arī elpceļu apdegums.

Ja tomēr nelaime notikusi, bērnam nedrīkst likt justies vainīgam, jo notikušo atbildīgi esam mēs – pieaugušie!

 

 

 

 

© Bērnu klīniskā univeristātes slimnīca