Vārdnīcas veidošanas iniciatori ir Bērnu slimnīcas darbinieki, kuriem bieži nākas uzklausīt pacientu – bērnu bažas par nozīmēto diagnostiku. Pēc sarunas ar ārstu bērns nepārstāj domāt par to. Rodas jautājumi: vai tas būs sāpīgi un kas man būs jādara? Atbildes sniedz tie, kas ir ap bērnu, respektīvi, palātas biedri, nodaļas māsiņa, vecāki, pedagogi u.c. bērna aprūpētāji slimnīcā. Vecāki, interešu izglītības pedagogi un sociālie pedagogi nebūdami medicīnas aprūpes speciālisti, nespēj pilnīgi un pārliecinoši atbildēt uz satrauktā bērna jautājumiem.

Tādēļ slimnīcas darbiniekiem radās ideja izveidot diagnostikas terminu skaidrojošo vārdnīcu tiem, kas rūpējas par bērniem slimnīcā un kuriem nav medicīniskās izglītības. Vārdnīca atklāj tos diagnostikas veidus, kurus lieto speciālisti, lai diagnosticētu slimnīcā ievietotā bērna saslimšanu. Diagnostikas terminoloģija ir bagāta ar svešvārdiem, kuru nozīmi zina mediķi un nojauš bērni – slimnīcas pacienti - un viņu vecāki, kas saskārušies ar attiecīgo diagnostikas veidu. Lai mazinātu pārpratumus, kā arī bērnu un viņu vecāku bažas, vārdnīcā diagnostikas termini tiek skaidroti no četriem aspektiem:

skaidrojums - balstīts uz mediķu un medicīniskās literatūras atziņām, turklāt termina skaidrojuma daļā ar zīmi „*” norādīts, ka minētajā diagnostikā izmantojamā instrumenta vai manipulācijas skaidrojums ir atrodams pielikumā „Instrumenti, manipulācijas diagnostikā”;

norise - raksturo ārsti, kas veic minēto diagnostiku;

sajūtas - balstītas uz ārstu un pašu bērnu vērojumu un viedokļiem;

slimnīcas nodaļa - kurā veic izraudzīto diagnostiku, jo ne vienmēr tajā pašā nodaļā, kurā bērns ārstējas, tiek veikta diagnostika.