Jūs atrodaties šeit

Magnētiskā rezonanse

Magnētiskās rezonanses izmeklējums (MR) ir  izmeklēšanas metode, kurā ķermeņa struktūru attēlu iegūšanai tiek izmantots magnētiskais lauks un radioviļņi. Ar MR palīdzību ir iespējams iegūt augstas izšķirtspējas orgānu attēlus, kas var palīdzēt precīzi noteikt diagnozi.

Izmeklējums var būt nepieciešams šādos gadījumos:

MR izmeklējuma pielietošanas iespējas ir ļoti plašas. Ar MR izmeklē galvas un muguras smadzenes, kaulu, locītavu un muskuļu sistēmu, vēdera dobuma un iegurņa orgānus, ausis, acis, sirdi, asinsvadu sistēmu, atsevišķos gadījumos arī krūškurvi un plaušas.

Kā sagatavoties izmeklējumam?

  • Obligāti nepieciešams speciālistu nosūtījums. Ģimenes ārsta nosūtījums MR gadījumā ir derīgs tikai kopā ar speciālista nosūtījumu.
  • Pirms MR izmeklējuma obligāti jānosaka kreatinīna līmenis asinīs, rezultātiem jābūt līdz.
  • Noteikti līdz jāņem iepriekšējo izmeklējumu rezultāti (radioloģisko, funkcionālās diagnostikas, jo īpaši elektroencefalogrāfijas dati, ja izmeklē galvas smadzenes pacientiem ar epilepsiju) t.sk. attēli, analīžu dati un slimnīcas izraksti, ja tādi ir. Atcerieties, ka labāk ir paņemt līdz vairāk kā mazāk dokumentu, jo no radiologa informētības ir atkarīga izmeklējuma attēlu interpretācija!
  • Lai mazinātu bērna satraukumu pirms procedūras, vienkāršiem vārdiem paskaidrojiet, kādēļ nepieciešams MR izmeklējums. Ja nepieciešams, esiet blakus visu procedūras laiku, tāpat atļauts bērnam līdz ņemt mīļāko grāmatu vai rotaļlietu.
  • Ja MR izmeklējums tiek veikts vispārējā anestēzijā izmeklējuma dienā  nedrīkst ne ēst, ne dzert vismaz 3-4h pirms izmeklējuma. Nosacījums ir obligāts, jo pretējā gadījumā ir risks, ka kuņģa saturs var nonākt elpceļos, un tas var apdraudēt pacienta dzīvību.
  • Lai veiktu vēdera dobuma vai visa ķermeņa MR izmeklējumu, bērnam jābūt 6 stundas neēdušam un, ja izmeklējums tiks veikts nomodā, pirms procedūras var būt jāizdzer noteikts daudzums (1-2 krūzes) ūdens. Pacientam ar Krona slimību vai aizdomām par to pirms izmeklējuma 1-2 stundu laikā būs jāizdzer 1-1,5 l mannitola šķīduma, kuru Jums izsniegs MR kabineta personāls.
  • Ja jāizmeklē mazais iegurnis, urīnpūslim jābūt mēreni pilnam (ne tukšam, ne pārpildītam).
  • Galvas, muguras smadzeņu, asinsvadu, sirds, kā arī kaulu – locītavu sistēmas izmeklēšanai bērnu īpaši sagatavot nav nepieciešams.
  • Meitenes MR izmeklējuma dienā nedrīkst lietot skropstu tušu un acu ēnas, jo tās var saturēt metāla daļiņas, kas pielīp iekārtai un vairs nav notīrāmas.
  • Pirms izmeklējuma bērnam un Jums, ja atradīsieties bērnam blakus, MR jānoņem visi metāliskie priekšmeti – bižutērija, pīrsings, matu sprādzes, brilles. No kabatām jāizņem atslēgas, monētas, bankas kartes, kā arī mobilais telefons.

Norise

     MR iekārta sastāv no liela magnēta ar tuneli centrā un kustīga galda. Bērns tiek novietots uz izmeklējuma galda. Lai pasargātu dzirdi, ausīs tiek ievietoti aizbāžņi un uzliktas austiņas. Skenēšanas laikā bērnam jāguļ nekustīgi, jo kustības traucē veikt izmeklējumu un pazemina attēlu kvalitāti. Izmeklējuma laikā iekārta rada rūcošas skaņas, kas nerada kaitējumu veselībai. MR izmeklējuma laikā tiek uzņemtas vairākas attēlu sērijas. Noteiktos gadījumos, lai iegūtu papildu informāciju, MR izmeklējuma laikā ir nepieciešama kontrastvielas ievadīšana vēnā, tāpēc pirms izmeklējuma bērnam tiks ielikts intravenozais katetrs. Kopējais procedūras laiks atkarībā no iegūstamās informācijas ir 20 līdz 90 minūtes. Maziem bērniem (līdz 7g.) un bērniem, kuri nespēj patstāvīgi mierīgi nogulēt MR iekārtā, izmeklējums tiek veikts vispārējā anestēzijā. Šādi pacienti pirms izmeklējuma veikšanas tiek uzņemti Dienas stacionārā.

Kas jāievēro pēc izmeklējuma?

Ja bērns tiek izmeklēts narkozē, dienas stacionāru drīkst atstāt pēc pamošanās (parasti tas notiek pāris stundu laikā pēc izmeklējuma), to saskaņojot ar medicīnas personālu.

Vai izmeklējums var radīt kaitējumu?

MR laikā pacients tiek ievietots spēcīgā magnētiskajā laukā un apstarots ar radioviļņiem, kas neizraisa kaitējumu audiem, tādēļ MR metode tiek uzskatīta par drošu kā bērniem, tā grūtniecēm. MR izmeklējumu nedrīkst veikt, ja pacientam ir: iekšējās auss implanti, mākslīgās vārstules, neirostimulatori, kardiostimulatori, noteikti metāla svešķermeņi, grūtniecība līdz 12. grūtniecības nedēļai, izņemot dzīvībai svarīgās situācijās.

MR izmeklējuma laikā tiek ievadīta gadolīnija kontrastviela, kas nesatur jodu, un to drīkst lietot pacientiem, kuri nepanes datortomogrāfijas kontrastvielu. Gadolīnija kontrastvielas lietošana vairumā gadījumu ir droša, atsevišķos gadījumos (1-5% pacientu) var attīstīties pārejošas galvassāpes, slikta dūša un reibonis, kā arī aukstuma sajūta injekcijas ievadīšanas vietā. Alerģiskas reakcijas uz kontrastvielas ievadi vērojamas ārkārtīgi reti – vienam no 10000 pacientiem. Reta gadolīnija kontrastvielas izraisīta komplikācija ir sistēmiskā nefrogēnā fibroze, pie kuras attīstās ādas sabiezējumi un savilkšanās, kā arī iekšējo orgānu bojājums. Šī iemesla dēļ no MR kontrastvielas ievades vajadzētu izvairīties pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju vai nieru mazspēju (kā akūtu, tā hronisku) un hepatorenālo sindromu (patoloģiju, kam raksturīga sliktas aknu un nieru funkcijas). Lai nepieļautu šīs patoloģijas attīstīšanos, bērniem MR kontrastvielu ievada tikai pēc 3 mēnešu vecuma un tikai tad, ja tās lietošanai ir noteikts pamatojums atbilstoši klīniskajai situācijai.

Bērnu slimnīcas rīcībā ir magnētiskās rezonanses aparāts, kurā var veikt izmeklējumus arī pacientiem ar lieliem auguma apmēriem.