Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizīte Bērnu slimnīcā

Vizīte sākās ar iepazīšanos ar Bērnu slimnīcas valdi: Valtu Ābolu, valdes priekšsēdētāju,  Zani Straumi, valdes locekli un Ilutu Riekstiņu, valdes locekli. Valsts prezidents noklausījās Valta Ābola stāstīto par slimnīcas īpašo vietu Latvijas veselības aprūpes sistēmā – Bērnu slimnīca vienīgā no klīniskajām universitātes slimnīcām specializējusies bērnu ārstēšanā, tāpēc svarīgi, lai slimnīcai tiktu piešķirti valsts līdzekļi ne tikai bērnu ārstēšanai, bet arī pētniecībai, zināšanu pārneses nodrošināšanai un inovāciju attīstīšanai.

 

Šobrīd, kad līdzekļi ēku būvniecībai un renovācijai tiek rasti, pateicoties Eiropas savienības piedāvātajām finansējumam, notiek vērienīgi darbi, lai Bērnu slimnīcas pacientiem radītu vidi, kad palīdz atveseļoties. Taču situācijā, kad katrai pētniecības un attīstības idejai jāmeklē finansējums, rakstot projektus, nerada stabilu vidi Bērnu slimnīcas zinātniskajam un inovāciju potenciālam.

 

Pateicoties tam, ka Bērnu slimnīcas darbinieki jau sen ir gatavi strādāt mūsdienīgā vidē, veltot bērniem maksimālu uzmanību, izdevies rekonstruēt un iekārtot Dienas stacionāra ēku, lai tā patiešām ir bērniem draudzīga vide. To atzīmēja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, apskatot gan procedūru telpas, gan aprunājoties ar pacientiem Dienas stacionāra epidemioloģiski drošajās vienvietīgajās palātās. Dienas stacionāra rotaļu istabā Valsts prezidents iepazinās ar pedagogu darbu – Bērnu slimnīcā ne tikai ārstē, bet arī jēgpilni rotaļājas un izglīto bērnus laikā, kamēr viņi slimības dēļ nevar apmeklēt skolu vai bērnudārzu.

 

Pievienošanās Eiropas references tīklam, izejot sarežģīto novērtēšanas procesu hematoonkoloģijas jomā, tagad Bērnu slimnīcas speciālistiem ļauj pilnvērtīgi sadarboties ar reto un sarežģīti ārstējamo slimību speciālistiem no visas Eiropas un sniegt vienlīdzīgas diagnostikas un ārstēšanas iespējas pacientiem, neraugoties uz viņu dzīvesvietu. Taču, Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā, ārstējot bērnus ar onkoloģiskām slimībām, nākas saskarties ar daudzām valsts veselības aprūpē neatrisinātām problēmām.

 

Pateicoties molekulārģenētisko marķieru nozīmei onkoloģisko slimību precīzākai diagnostikai, jauniem medikamentiem un starptautiskai sadarbībai, bērnu hematoonkoloģijas nozare ir strauji attīstījusies, paverot iespējas mērķētai/individualizētai terapijai, kas jau tiek iestrādāta kā standarts uz pētījumiem balstītos terapijas protokolos. Kādus izaicinājumus tas paredz Latvijas veselības aprūpes sistēmai, lai bērnu saņemtu adekvātu un atbilstošu uz pētījumiem balstītu terapiju, Valsts prezidentam izstāstīja Santa Kursīte, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste. Daudzi medikamenti ir ārpus esošām apstiprinātām indikācijām, tāpēc nepieciešams valsts atbalstīts mehānisms, kurš palīdzētu šādās situācijās saņemt gan bērniem nepieciešamos medikamentus, gan kompensācijas tā apmaksai.

 

Valts Ābols arī uzsvēra stabilitātes un izaugsmes izjūtas nozīmi darbinieku piesaistīšanā situācijā, kad privātā sektorā veselības aprūpes darbiniekiem ir iespējas nopelnīt vairāk. Par to tieši un skaudri tikšanās laikā Neatliekamās medicīnas centrā runāja arī Marks Ronis, Neatliekamā medicīnas centra vadītājs.

 

Neatliekamās medicīnas centrā valsts prezidentu gaidīja ne tikai ārsti, māsas un ārstu palīgi, bet arī bērnu slimnīcas brīvprātīgie, kuri velta savu laiku, lai mazinātu bērnu un vecāku satraukumu, nonākot svešā vidē un gaidot apskati pie ārsta.

 

Par pašiem mazākajiem Bērnu slimnīcas pacientiem valsts prezidentam stāstīja Dace Sniedze, Neonatoloģijas klīnikas vadītāja. Glābjot priekšlaikus dzimušo vai slimo mazulīšu dzīvības un veselību, rūpējoties par jaundzimušo dzīvībai svarīgo funkciju stabilizāciju, izmantojot nopietnas tehnoloģijas, Bērnu slimnīcas speciālistu darbs tikai par 20% līdzinās darbam pieaugušo intensīvās terapijas nodaļās.

 

Aptuveni 80% laika starp medicīniskām procedūrām personāls velta bērniņa attīstības veicināšanai, mammas un tēta atbalstīšanai. Atrast mediķus, kuri gatavi veikt šo misijas darbu, nav vienkārši.

 

Reto slimību koordinācijas centrā Valsts prezidentu sagaidīja vadošās speciālistes: Madara Auzenbaha, virsārste Reto slimību jomā, Ieva Mičule, Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas vadītāja un Reto slimību koordinācijas centra pediatre Sabīne Laktiņa.

 

Ģenētikas māja ir vieta, kur pacientu aprūpe pārceļas uz mūsdienās daudz pieminēto precīzijas medicīnas jomu, kas atrodas uz robežas starp klīnisko praksi un jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem.  Lielākoties pacientiem retām slimībām medicīniskā aprūpe ir nepieciešama visu mūžu, jo aprūpes primārais sasniedzamais mērķis ir cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošana, nevis pilnīga slimības izārstēšana. Atsevišķiem pacientiem gan tiek kompensēti medikamenti saskaņā ar KZS (kompensējamo zāļu sarakstu), taču specifiska medikamentoza ārstēšana ir pieejama ļoti mazai pacientu daļai (mazāk par 5%) gan medikamentu pieejamības trūkuma, gan medikamentu ļoti augsto izmaksu dēļ.

 

Valsts prezidents apmeklēja arī Bērnu slimnīcas Vecāku māju, kuru izveidojis un uztur Bērnu slimnīcas fonds. Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda prezidente E. Rinkēviča kungam deva iespēju gūt ieskatu, cik daudziem bērniem ārsti var palīdzēt tikai, pateicoties saziedotajiem līdzekļiem.

 

Situācijā, kad Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk, katrs veiksmes stāsts, kad izdevies bērnu izārstēt, pateicoties saziedotajiem līdzekļiem, izskan plaši un mudina sabiedrību būt atvērtai pret daudzajām vajadzībām. Tomēr stabils valsts atbalsts bērnu veselības aprūpē radītu daudz veselīgāku vidi un uzlabotu demogrāfisko situāciju. Mēs visi vēlamies būt veseli un novēlam veselību bērniem, bet pasaulē pastāv tik daudz slimību, kas laupa iespēju arī mazākajiem dzīvot pilnvērtīgi. Tas, ko Bērnu slimnīca spēj un vēlas darīt – rūpēties par ikkatra bērna iespējām augt veselam un attīstīties, cik viņa dzīves situācijā iespējams.

 

Bērnu slimnīca pateicas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam par patieso interesi un izpratnes paušanu vizītes laikā!