Bērnu slimnīcā ieviesīs malnutrīcijas riska skrīningu
Katru gadu novembra pirmajā pusē tiek atzīmēta Eiropas malnutrīcijas atpazīstamības nedēļa. Malnutrīcija jeb nepietiekams uzturvielu nodrošinājums pacientiem ir būtiska, taču nereti nepietiekami atpazīta problēma slimnīcās visā pasaulē. Īpaši augsts malnutrīcijas risks var būt bērniem ar hroniskām slimībām, kuņģa un zarnu trakta slimībām, pēc ķirurģiskām operācijām, kā arī pacientiem, kuriem slimības dēļ ir apgrūtināta ēšana vai ir palielināta vajadzība pēc uzturvielām. Bērnu slimnīcā šogad īstenots pilotprojekts efektīvai malnutrīcijas riska noteikšanai.
Katru gadu novembra pirmajā pusē tiek atzīmēta Eiropas malnutrīcijas atpazīstamības nedēļa. Malnutrīcija jeb nepietiekams uzturvielu nodrošinājums pacientiem ir būtiska, taču nereti nepietiekami atpazīta problēma slimnīcās visā pasaulē. Īpaši augsts malnutrīcijas risks var būt bērniem ar hroniskām slimībām, kuņģa un zarnu trakta slimībām, pēc ķirurģiskām operācijām, kā arī pacientiem, kuriem slimības dēļ ir apgrūtināta ēšana vai ir palielināta vajadzība pēc uzturvielām. Bērnu slimnīcā šogad īstenots pilotprojekts efektīvai malnutrīcijas riska noteikšanai.
Malnutrīcija ne vienmēr ir vizuāli pamanāma. Arī bērnam ar normālu ķermeņa masu vai lieko svaru var būt nepietiekams uzturvielu nodrošinājums, kas ietekmē slimības norisi, ārstēšanas efektivitāti un atveseļošanos. Nepietiekams enerģijas un uzturvielu nodrošinājums var izraisīt augšanas aizturi, svara zudumu, imūnsistēmas darbības pavājināšanos, sliktāku brūču dzīšanu un ilgāku ārstēšanos stacionārā.
Pilotprojekts Bērnu slimnīcā tika īstenots trīs aprūpes nodaļās, un tajā bija iesaistīti 106 pacienti. Pilotprojekta mērķis bija atrast piemērotāko rīku malnutrīcijas jeb nepietiekama uzturvielu nodrošinājuma skrīningam bērniem un jauniešiem, kā arī izvērtēt risinājumus, kā skrīningu nodaļās ieviest ikdienas praksē. Tas nozīmē, ka katram pacientam, kurš iestāsies aprūpes nodaļā, ar izvēlēto rīku tiks noteikts malnutrīcijas risks. Ja tas būs vidējs vai augsts, aprūpes personālam būs jāpieaicina uztura speciālists. Pilotprojekts uzrādīja, ka malnutrīcijas risks Bērnu slimnīcā stacionētajiem pacientiem ir salīdzināms ar starptautiskajā literatūrā aprakstīto – vidējs vai augsts malnutrīcijas risks konstatēts 59,4 % pacientu.
Malnutrīcijas risks nenozīmē, ka pacientam tiek diagnosticēta malnutrīcija, taču tas norāda uz nepieciešamību padziļināti izvērtēt bērna uzturu un savlaicīgi koriģēt to, nosakot atbilstošu uztura terapiju.
“Lai pacientu veseļošanos netraucētu nepietiekams uzturvielu nodrošinājums, jāstiprina sadarbība starp ārstiem, māsām un uztura speciālistiem. Pirms gada Bērnu slimnīcā izveidojām Uztura terapijas komandu. Tās mērķis ir stiprināt multidisciplināru sadarbību un veicināt vienotu, pierādījumos balstītu pieeju bērnu un jauniešu uztura stāvokļa izvērtēšanai un uztura terapijas savlaicīgai uzsākšanai,” stāsta Olga Ļubina, Bērnu slimnīcas Uztura terapijas komandas vadītāja.
Malnutrīcijas riska skrīninga rezultāti ļāvuši ne tikai novērtēt malnutrīcijas riska izplatību stacionēto bērnu vidū, bet arī identificēt iespējas pilnveidot pacientu aprūpes procesu. Viens no būtiskākajiem secinājumiem ir nepieciešamība nodrošināt savlaicīgāku uztura speciālista iesaisti to pacientu ārstēšanā, kuriem ir vidējs vai augsts malnutrīcijas risks. Par to 13. novembrī Uztura terapijas komanda noorganizējusi multidisciplināru semināru “Malnutrīcija bērniem: savlaicīga atpazīšana, profilakse un uztura terapija”.
Plānots malnutrīcijas skrīningu iespējami drīz ieviest visās Bērnu slimnīcas aprūpes nodaļās.