LLSA: slimnīcu tīkla pārmaiņām jābalstās datos un pacientu interesēs
Trīs klīniskās universitātes slimnīcas aicina politiskos spēkus diskusijā par slimnīcu tīkla attīstību balstīties profesionālos argumentos, datos un pacientu drošības apsvērumos, un izvairīties no ārstniecības iestāžu savstarpējas pretnostatīšanas. Ilgtspējīgas pārmaiņas iespējamas tikai sadarbībā, skaidri nosakot katras slimnīcas lomu vienotā veselības aprūpes sistēmā.
Trīs klīniskās universitātes slimnīcas aicina politiskos spēkus diskusijā par slimnīcu tīkla attīstību balstīties profesionālos argumentos, datos un pacientu drošības apsvērumos, un izvairīties no ārstniecības iestāžu savstarpējas pretnostatīšanas. Ilgtspējīgas pārmaiņas iespējamas tikai sadarbībā, skaidri nosakot katras slimnīcas lomu vienotā veselības aprūpes sistēmā.
Valdības lēmums turpināt slimnīcu tīkla sakārtošanu ir nepieciešams, lai sistēmu pielāgotu pacientu vajadzībām, pieejamajam finansējumam un ārstniecības personāla kapacitātei. Pārmaiņām jābūt pakāpeniskām, datos un ārstniecības kvalitātes kritērijos balstītām, ar skaidru atbildības sadalījumu.
Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) uzsver: priekšlikumiem pārskatīt reformas virzienu vai piedāvāt citu modeli jābūt pamatotiem ar profesionālu ietekmes izvērtējumu, pacientu drošības plānu un finansējuma aprēķinu.
Slimnīcu tīkla sakārtošanas nepieciešamību nosaka ilgstošs cilvēkresursu trūkums, atšķirīgs ārstniecības apjoms un rezultāti, sadrumstalotas pacientu plūsmas un ierobežotas iespējas visās slimnīcās visu diennakti nodrošināt pilnas speciālistu komandas. Mērķis ir drošs un savlaicīgs pakalpojums atbilstošajā ārstniecības līmenī, vienlaikus saglabājot iedzīvotājiem sasniedzamu neatliekamo un plānveida palīdzību reģionos.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca nodrošina 44% no Latvijā veiktajām hospitalizācijām un kopā nodarbina gandrīz 10 800 cilvēku. 2025. gadā tajās reģistrēti 126 409 stacionārās ārstēšanas gadījumi, veiktas 161 481 operācijas un nodrošināti gandrīz 1,9 miljoni ambulatoro apmeklējumu, konsultāciju un izmeklējumu. Universitātes slimnīcās koncentrējas sarežģītākie ārstniecības gadījumi un valsts mēroga metodiskās vadības funkcijas, tādēļ lēmumi par tīkla pārmaiņām jāpieņem, izvērtējot sistēmu kopumā.
Finansējuma modelim jāatbilst katras slimnīcas lomai, atbildībai un faktiskajam darba apjomam. Strukturālas pārmaiņas nevar īstenot bez atbilstoša finansējuma, personāla, infrastruktūras un medicīniskā transporta kapacitātes.
“Slimnīcu tīkla sakārtošana nav stāsts tikai par ēkām vai slimnīcu statusiem. Tā ir atbildība nodrošināt, lai pacients īstajā laikā nonāktu vietā, kur ir vajadzīgā komanda, tehnoloģijas un diennakts gatavība. KUS un reģionālās slimnīcas nav konkurentes: jo vairāk pacientu var droši ārstēt tuvāk dzīvesvietai, jo labāk, savukārt sarežģītiem gadījumiem savlaicīgi jānonāk universitātes slimnīcā. Pārmaiņas jāīsteno pakāpeniski un sadarbībā ar visiem slimnīcu tīkla dalībniekiem,” uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
“Austrumu slimnīca ik dienu redz sekas gadījumiem, kad pacients sarežģītai ārstēšanai nonāk par vēlu vai viņa ceļš sistēmā nav skaidrs. Augstas sarežģītības ārstniecības koncentrēšana var uzlabot rezultātus, ja vienlaikus darbojas ātra diagnostika, droša pacientu pārvešana un koordinēta aprūpes turpināšana tuvāk dzīvesvietai. Šobrīd ir būtiski turpināt plānotās pārmaiņas un spert pirmos praktiskos soļus slimnīcu tīkla sakārtošanā,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Vadims Beļuns.
“Medicīnā tuvākais pakalpojums ne vienmēr ir drošākais, bet arī ārstniecības koncentrēšana pati par sevi nav pašmērķis. Pacientam ir vajadzīga skaidra un nepārtraukta veselības aprūpe – no palīdzības saņemšanas reģionā līdz sarežģītai ārstēšanai universitātes slimnīcā un secīgi turpmākai ārstēšanai un aprūpei dzīvesvietā. Šo sistēmu var veidot tikai pakāpeniski, balstoties datos, kvalitātes kritērijos un godīgā dialogā ar slimnīcām un pašvaldībām,” uzsver Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Dace Žentiņa.
LLSA uzsver, ka atbalsts slimnīcu tīkla sakārtošanas un tās īstenošanai pieci priekšnoteikumi
- Slimnīcu profili un pakalpojumu izvietojums jānosaka pēc vienotiem kvalitātes, darba apjoma, personāla pieejamības, sasniedzamības un pacientu drošības kritērijiem.
- Finansējumam, cilvēkresursiem, infrastruktūrai un transporta kapacitātei jāatbilst plānotajām pacientu plūsmām.
- Jāizveido vienota pacientu maršrutēšanas, pārvešanas un atpakaļnodošanas sistēma starp slimnīcu līmeņiem.
- Diennakts gatavībai, sarežģītu pacientu ārstēšanai, metodiskajai vadībai jābūt skaidri definētām un atbilstoši finansētām.
- Reformas ietekme regulāri jāvērtē pēc ārstēšanas rezultātiem, komplikācijām, gaidīšanas laika, sasniedzamības un pacientu drošības.
LLSA aicina lēmumus par slimnīcu tīklu nepolitizēt, bet pieņemt profesionālā, atklātā un datos balstītā procesā, par galveno kritēriju izvirzot pacienta intereses. Ja nākotnē tiktu piedāvāts mainīt līdzšinējos reformas elementus, nepieciešams izstrādāts, finansēts un pacientu drošības prasībām atbilstošs alternatīvais modelis.
Par LLSA
Latvijas Lielo slimnīcu asociācija apvieno Latvijas lielās slimnīcas un pārstāv to kopīgās intereses veselības aprūpes politikas, finansēšanas, kvalitātes, cilvēkresursu un slimnīcu sadarbības jautājumos.