Stiprinās vecāku prasmes palīdzēt bērniem ar attīstības traucējumiem
Pirmdien, 9. jūnijā, Bērnu slimnīcā sākas intensīvas, nedēļu ilgas mācības 30 speciālistiem no visas Latvijas, kurās viņi tiks sagatavoti stiprināt vecāku prasmes patstāvīgam darbam ar bērniem, kuriem ir attīstības traucējumi vai attīstības kavēšanās. Mācības balstītas Pasaules Veselības organizācijas (World Health Organization, WHO) izstrādātā un vadītā metodikā, kas Latvijā tiek ieviesta sadarbībā ar Veselības ministriju, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centru un Starptautisko Migrācijas organizāciju (International Organization for Migration, IOM).
Pirmdien, 9. jūnijā, Bērnu slimnīcā sākas intensīvas, nedēļu ilgas mācības 30 speciālistiem no visas Latvijas, kurās viņi tiks sagatavoti stiprināt vecāku prasmes patstāvīgam darbam ar bērniem, kuriem ir attīstības traucējumi vai attīstības kavēšanās. Mācības balstītas Pasaules Veselības organizācijas (World Health Organization, WHO) izstrādātā un vadītā metodikā, kas Latvijā tiek ieviesta sadarbībā ar Veselības ministriju, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centru un Starptautisko Migrācijas organizāciju (International Organization for Migration, IOM).
Latvijā, tāpat kā citās valstīs, daudzus bērnus skar attīstības grūtības kādā no attīstības jomām, piemēram, valoda un runa, intelekts, mācīšanas spējas un citas. Lai tās nekļūtu par nopietniem attīstības traucējumiem, prasmes nepieciešams pēc iespējas ātrāk sākt mērķtiecīgi trenēt. Latvijā 20% bērnu, vērtējot viņu agrīnās attīstības risku pēc 28 dažādiem rādītājiem, saskaras ar vismaz trim nopietniem faktoriem, kas negatīvi ietekmē viņu veselību un kavē viņu attīstību [1]. Tāpēc šī programma ir īpaši nozīmīga ne tikai tūkstošiem Latvijas ģimeņu, bet arī vairākiem simtiem bērnu no Ukrainas bēgļu ģimenēm, kuri nonāk valsts veselības aprūpes speciālistu redzes lokā.
Pierādījumi liecina, ka bērniem ar attīstības traucējumiem vislabākie veselības rezultāti tiek sasniegti tad, ja darbs ar viņiem notiek regulāri – ikdienā un mājas vidē - nevis tikai pāris stundas speciālista kabinetā. Tāpēc ir svarīgi apmācīt vecākus, lai viņi izmantotu ikdienas rutīnu bērna attīstībai – ar rotaļām veicinot komunikācijas prasmes, pozitīvu uzvedību un sadzīves iemaņas [2][3][4]. Savukārt, lai šādu pieeju nodrošinātu, valstī ir nepieciešami apmācīti speciālisti, kas var strādāt ar vecākiem: psihologi, ergoterapeiti, sociālie darbinieki, skolotāji un citi atbalsta profesionāļi.
WHO veidotā Aprūpētāju prasmju apmācību (APA) programma ir zinātniski pamatota pieeja, kas veicina bērna attīstību, uzlabo pašu vecāku mentālo labbūtību un stiprina ģimenes spēju veiksmīgi funkcionēt. Ir pierādīts, ka vecāku stiprināšanas programmu iekļaušana valsts aprūpes sistēmā veicina bērnu attīstību, sniedzot ilgtermiņa ieguvumus ne tikai pašiem bērniem un viņu vecākiem, bet arī apkārtējai kopienai. APA mācības Latvijā vadīs trīs augsti kvalificēti WHO treneri, tostarp bērnu un pusaudžu psihiatre un Toronto Universitātes (Kanāda) docētāja Laura Pacione, kas ir viena no programmas veidotājām. Tā kā mācības ir vērstas arī uz praktisku darbošanos, tajās piedalīsies 24 ģimenes ar bērniem, kuriem ir attīstības traucējumi vai kavēta attīstība. Jāatzīmē, ka Latvija ir starp pirmajām Eiropas valstīm, kas sākusi šīs metodes adaptāciju un ieviešanu. Pēc mācībām Latvija iegūs vairākus vietējos speciālistus, kuri ne vien palīdzēs vecākiem, bet arī apmācīs citus profesionāļus tālākam darbam ar vecākiem, tā veicinot arvien plašāku metodes pielietojumu gan Latvijā, gan ārpus tās.
WHO mācības ir dabisks turpinājums Bērnu slimnīcas aizsāktajam darbam, lai agrīnās intervences pakalpojums bērniem ar autiskā spektra traucējumiem kļūtu vienotāks un pieejamāks visā Latvijā. Oficiālā metodiskā materiāla saturu vietējai situācijai un latviešu valodai pielāgojusi Latvijas Autisma apvienība.
WHO sadarbojas ar Eiropas Savienību (ES) un IOM un sniedz atbalstu valstīm, kurās nepieciešams uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību arī bēgļiem un pārvietotajām personām no Ukrainas. Projekts “Veselības aprūpes pieejamības uzlabošana bēgļiem un pārvietotajām personām no Ukrainas, kuras saņem pagaidu aizsardzību ES dalībvalstīs” tiek finansēts no ES līdzekļiem kā daļa no 2023. gada programmas EU4Health. Projektu no 2023. līdz 2025. gadam īsteno desmit Eiropas valstis: Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Moldovas Republika, Rumānija un Slovākija.