Zarnu un mutes mikrobioma nozīme un dinamika bērniem ar ļaundabīgajiem audzējiem
Cilvēka mikrobioms pilda būtiskas funkcijas organisma darbības nodrošināšanā, tostarp aizsargā pret patogēniem un piedalās uzturvielu un zāļu metabolismā. Mikrobioms sāk veidoties jau dzimšanas brīdī, izveidojot specifiskas mikroorganismu kopienas dažādās ķermeņa daļās, un aptuveni līdz trīs gadu vecumam tas relatīvi nostabilizējas, tomēr var mainīties dažādu vides faktoru, piemēram, diētas vai antibiotiku ietekmē. Tā kā lielākā daļa mikrobioma kompozīcijas un nozīmes pētījumu veikti pieaugušo, tostarp onkoloģisko pacientu kohortās, bērnu mikrobioms, īpaši ļaundabīgo audzēju gadījumos, ir salīdzinoši maz izpētīts.
Bērnu onkoloģijas pacientiem izmaiņas zarnu un mutes mikrobiomā var notikt dažādu ārēju faktoru ietekmē, piemēram, antibiotiku lietošanas, ķīmijterapijas, staru terapijas vai uztura maiņas dēļ. Šīs izmaiņas var potenciāli ietekmēt imūnās atbildes reakcijas, izraisot augstāku uzņēmību pret infekcijām, izmainītu reakciju pret imūnterapiju, audzēja mikrovidi un ļaundabīgo audzēju rašanos, kā arī pretvēža terapijas ilgtermiņa ietekmi. Nesenie pētījumi apliecina mikrobioma nozīmīgo lomu vēža patoģenēzē. Piemēram, disbioze mutes dobuma mikrobiomā var veicināt gremošanas sistēmas audzēju attīstību un progresiju, savukārt zarnu mikrobioma izmaiņas var ierosināt iekaisuma procesus, kas netieši veicina kanceroģenēzi. Disbioze bieži rodas arī onkoloģiskās terapijas rezultātā, īpaši kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumu gadījumā, kas var novest pie mikrobioma daudzveidības samazināšanās un patogēno mikroorganismu pārsvara. Tā rezultātā izmainītais mikrobioms spēj ietekmēt terapijas gaitu gan modificējot ķīmijterapijas efektivitāti, gan toksiskumu, tādējādi izraisot tādas komplikācijas kā mukozīts, gastrointestināla toksicitāte vai ar imūnsistēmu saistītas blaknes.
Mērķis
Pētījuma mērķis ir noskaidrot zarnu un mutes mikrobioma kompozīciju un dinamiku bērniem ar ļaundabīgajiem audzējiem, lai identificētu specifiskus ar mikrobiomu saistītus marķierus, kas ļautu prognozēt slimības gaitu, pretvēža terapijas efektivitāti un potenciālās komplikācijas.
Pētījuma uzdevumi
- Izveidot plašu mutes un zarnu mikrobioma paraugu kolekciju un datubāzi aktuālajiem un nākotnes pētījumiem no slimojošiem un no jauna diagnosticētiem bērniem ar ļaundabīgajiem audzējiem;
- Raksturot zarnu un mutes mikrobioma kompozīciju bērniem ar ļaundabīgajiem audzējiem;
- Identificēt un apstiprināt mikrobioma marķierus, kas saistīti ar slimības prognozi, organisma reakciju uz terapiju un komplikācijām (piemēram, febrila neitropēnija, orofaringeāls mukozīts), analizējot izmaiņas zarnu un mutes mikrobioma kompozīcijā pretvēža terapijas laikā bērniem ar pirmreizēji diagnosticētiem ļaundabīgiem audzējiem;
- Raksturot slimībai specifiskus zarnu mikrobioma marķierus salīdzinot ar kontroles grupu.
Finansējuma avots: Nodibinājums “Bērnu slimnīcas fonds”
Pētījuma īstenotāji: Atvasināta publiska persona “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”